Secinājumi
Tas, uz ko balstās semiotika, ir tieši zemtekstu meklēšana un interpretēšana. Tā samazina uzskatu par to, ka realitāte jāuztver pašsaprotami, pilnīgi neatkarīgi no interpratīvās sistēmas. Darba ietvaros man izdevās ieraudzīt un saprast, kas ir tas, kas skatītājam palīdz uztvert konkrētās filmas jēgu un nozīmi. Tie ir tādi elementi un vizuālās izpausmes veidi kā- montāža, mūzika, tuvplāni, krāsas, aktierspēle u.c.
Tieši Frenka Darabona filmā “Bēgšana no Šoušenkas” dažadas asociācijas, sajūtas un domas radīja visi trīs semantiskie slāņi- filmas varoņi, unikāli un “pa savam” iedvesmojoši (Edijs, Reds, Brūkss). Tāpat arī mūzikas pavadījums dažādās epizodēs palika atmiņā, sniedzot papildus noskaņu filmai. Krāsas kinomateriālā ir tik pat nozīmīgas, kas rada laika un vietas asociācijas, tāpat arī noskaņas piešķiršanu.
Ne mazāk būtiska ir kameras un montāžas specifika filmas tapšanā. Šīs nianses pamanīju filmā “Bēgšana no Šoušenkas”, secinot, ka, neskatoties uz filmas tapšanas laiku, tā profesionālais- tehniskais filmēšanas izpildījums ir bijis gana veiksmīgs, lai pārraidītu skatītājam “īsto” gaisotni un varoņu pārdzīvojumus.
…
