Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 05.04.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Šampanietis', 1.
  • Konspekts 'Šampanietis', 2.
Darba fragmentsAizvērt

Šam­panietis ir izsmalcināts un leģendām apvīts dzēriens, un tā baudī­šana ir svētki, kam pie­stāv sveču gaisma un romantika.
Šampanieša radītājs ir bijis mūks Dom Pengnon, kurš uzskatījis sievie­tes par tik zemiskiem un zaglīgiem ra­dījumiem, kās vīnogām nav laižami ne tuvumā, taču, re, kādu liktenīgu joku izspēlēja dzīve: gadsimtu gaitā šampa­nietis kļuva par mīlestības un roman­tiskas divvientulības simbolu un tieši sieviešu īpaši iecienītu dzērienu.
Tagad šampanieša darīšana, pro­tams, vairs nav mūku ziņā ar to no­darbojas vīndari Francijas Šampaņas provincē, un tikai šajā ģeogrāfiskajā vietā radītais dzēriens drīkst nest cil­deno šampanieša vārdu (citur tapu­šos sauc par dzirkstošajiem vīniem). Veids, kā šampanietis top, ir īsts māk­slas un mistikas apvienojums: no divu vai trīs šķirņu vīnogām izspiež sulu, kas pārtop šampanietī un savas labā­kās īpašības iegūst īpašos pagrabos, turklāt pudelēm noteikti jābūt novie­totām horizontāli. Lielāko šampanieša namu pagrabu ejas esot kilometriem garas, un labākie dzērieni pavada tur pat vairāk kā pusgadsimtu, savukārt pats mazākais laiks, kāds šampanieša pudelēm būtu jāpavada pagraba klu­sumā, laiku pa laikam pagrozītām no vieniem uz otriem sāniem, ir vismaz divarpus gadu. Kad noteiktais laiks pa­gājis, pudeles, lēni un īpašā veidā gro­zot, tiek pieceltas tā, lai viņa nosēdums sastātos pudeles kakliņā. Nesa­saldējot pašu dzērienu, šos nosēdumus sasaldē īpašā mīnus astoņpa­dsmit grādu aukstā šķidrumā, pudelei esot ar kakliņu uz leju, un izņem. Tad ari pudeles ir aizkorķējamas un laiža­mas pārdošanā. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants