Nav noslēpums, ka ģenētiski modificētu produktu ražošanā, apstrādē un tirdzniecībā visā pasaulē ir iesaistīti daudzi uzņēmumi un organizācijas, kas gūst ievērojamu peļņu tirgojot jaunos organismus. Raugoties no šāda skatu punkta, saprotams, ka organizāciju cīņa par ĢMO legalizēšanu ir daļa no to biznesa plāna un to mērķis ir pārdot arvien vairāk un vairāk produkcijas. Pieaugošais pieprasījums pēc pārtikas precēm un virkne citu faktoru ir radījuši labvēlīgu augsni šādam biznesam un arvien biežāk apzināti un neapzināti cilvēki visā pasaulē patērē produktus, kuru sastāvā ir ĢMO. Amerikas Savienotajās Valstīs ģenētiski modificētus pārtikas produktus īpaši nemarķē, līdz ar to patērētāji tā arī nekad neuzzina, ka ir lietojuši uzturā pārtiku, kuras izcelsme un radīšana ir pretrunā ar to personīgajiem, reliģiskajiem vai sabiedrībā vispārpieņemtiem ētikas principiem. [6;121] Eiropas Savienībā, tātad arī Latvijā, ir stingrāki noteikumi, proti, pārtikai, kuras sastāvā ir vismaz 0.9% ĢM izejvielu ir jābūt īpaši marķētai, savukārt produktiem, kuros ĢM sastāvdaļas nepārsniedz 0.9% satura, nav jābūt norādei par ĢMO klātbūtni. [2] Šāds likums palīdz patērētājiem izdarīt mērķtiecīgu izvēli starp ĢM un tradicionālas pārtikas lietošanu.…
