Es izvēlējos rakstīt par filmu „Rīgas sargi”, jo tās sižetā bija atveidota mīlestība un atbildība pret otru, kas izturējusi smagus pārbaudījumus. Sieviete un vīrietis- mīloši viens otru, bija spiesti atvadīties uz ilgiem gadiem. Bija jāpārcieš attālums, ilgas un skumjas pēc otra. Tas noveda līdz tam, ka pat mīļotā cilvēka seja jau bija kā miglā tīta. Vai katrs pāris pēc šāda atgadījuma spētu atkal tikpat ciešā mīlestībā vienoties? Un vai vispār sagaidītu otru?
Uzskatu, ka šādā gadījumā noteikti jābūt ļoti stiprai beznosacījuma mīlestībai, jo citā gadījumā noteiktajiem mīlēšanas kritērijiem, piemēram, slavai, mantai vai izskatam, pēc kāda laika varētu atrast citu personu.
Filmā redzētais mani nedaudz pārsteidza, jo parasti tur mīlestībai šķēršļus, satiekot vienam otru, liek citi, kas to nevēlas, nevis paši, bet te bija savādāk. Satiekot vienam otru, jutās kā svešinieki un nepiederoši viens otram, tā kā nobijušies un neizpratnē.…
