Kas filmā izsmiets, kritizēts, par ko var teikt – smiekli caur asarām?
A. Upīts bijis strādnieku tautas aizstāvis, tāpēc Upīša darbos, kuros parādās gan buržuāziskā, gan vienkāršā sabiedrības daļa, izsmieti tiek bagātnieki. Arī šajā darbā ar ironisku nosodījumu rādīta avīžu tirgotāja, kura kļūst par jaunbagātnieci. Līdz ar stāvokli sabiedrībā nāk arī strādnieku tautas pazemošana, piem., pret meitenēm, kuras kandidēja par mājkalpotājas amatu, izturējās izsmējīgi, un izmantošana, piem., kad strādnieki malku jau bija uznesuši līdz kundzes dzīvokli, tiem lika kāpt atkal lejā un nest pa otrām kāpnēm.
Ar ironiju rādīta priekšvēlēšanu kampaņa. Solījumi, solījumi un vēlreiz solījumi. Gluži kā mūsdienās. Bet kad strādnieks prasa algu par padarītu darbu, tas saņem tik vien kā kārtējo solījumu par spožo nākotni.
Uzjautrinošs un vienlaicīgi arī skumdinošs sižets bija balamutīgās kalpones amata pretendentes stāšanās pretim saimniecei. …
