Filma prasmīgi savij realitāti ar fantāziju, kas atrodas vienā līnijā. Vērojot filmu var pamanīt nevienmērīgu montāžu, taču tā ir daļa no filmas stila. Kas manuprāt vēl vairāk papildina kopējo stāstu. Filmas laikā skatītājam vienkārši nav laika nogurst no notiekošā. Laikmets, cilvēki, mūzika, automašīnas - tas viss tiek attēlots ļoti košās krāsās. Viens no svarīgiem filmas komponentiem ir humors. Tā ir daudz, tas ir ļoti kvalitatīvs, kas daudzās mūsdienu filmās ir retums.
Kventinam Tarantīno sen vairs nevienam nekas nav jāpierāda - ne kolēģiem, ne kritiķiem, ne skatītājiem. Viņš var atļauties veidot filmas tikai sev, kā vēlas un ko vēlas. Un iespējams tieši šis aspekts viņa filmas padara neatkārtojamas un pārdomu pilnas. Režisors, kas radījis entos šedevrus un turpina tos radīt. Režisors, kas nevēlas un arī necenšas, kādam izpatikt vai veidot filmas pēc komerciālā kino pieprasījuma.
…
