-
Galvenās atšķirības un simboli rakstnieka Ļeva Tolstoja romānā "Anna Kareņina" (1877) un režisora Džo Raita filmā "Anna Kareņina" (2012)
Visiem sen zināma dzīves patiesība – pirms skaties filmu, izlasi grāmatu. Ja es nebūtu lasījusi grāmatu, es ļoti daudz momentu filmā pārprastu, vai nesaprastu vispār. Tātad noskaidroju galvenās atšķirības starp filmu un grāmatu – apjoms, akcenti, detaļas, kā arī simbolu atainošana filmā, ko, protams, grāmatā tik spilgti attēlot nevarēja. Kopumā – filma no romāna ļoti atšķiras un nebūtu vēlams filmu uzskatīt kā pamatu zināšanām par Annu Kareņinu.
Gan lasot grāmatu, kad skatoties filmu, es uzdevu sev jautājumu: ‘’Vai tagad viņa ir laimīga?’’ Un jo tālāk es lasīju, un skatījos filmu, es sapratu, ka nav. Tomēr uzskatu, ka Anna tiecās pēc vienkāršas sievietes laimes – mīlēt un būt mīlētai. Viss izvērsās dramatiski un pavisam negaidīti. Šodien mēs sakām paldies Ļevam Tolstojam par to, ka mūsu grāmatplauktos ir šāda burvīga grāmata, kura liek padomāt par dzīves patiesajām vērtībām, gan izjust to 19.gs. šarmu, ko neviena filma mums nespētu sniegt. Kopumā man ‘’Anna Kareņina’’ lika uz dzīvi un pasauli paraudzīties citām acīm. Jau ierastais stāsts ‘’apprecējās bez mīlestības’’ šoreiz parādīja ‘’otru vaigu’’, nekā tas bija pieņemts. Ne velti pats Tolstojs ir teicis: ‘’Gan laime, gan nelaime ir vienlīdz derīgas, ja uz tām palūkojamies kā uz dvēseles pārbaudījumu.’’
…
Romāna darbība risinās 19.gs., Krievijā, imperiālisma laikā. Ne velti romāna nosaukums ir ‘’Anna Kareņina’’, jo romāna galvenais tēls, nebaidos to uzsvērt, ir sieviete Anna Kareņina. Viņa dzīvo Sanktpēterburgā kopā ar vīru Alekseju Kareņinu, kurš par viņu ir krietni vecāks, tomēr ļoti situēts un nozīmīgs valstsvīrs, un dēlu Sergeju, kuram romāna norises laikā ir astoņi gadi. Romānu lasot, saprotu, ka Anna precējusies jauna un bez mīlestības. Kādu dienu Anna saņem telegrammu no Maskavas. Tā ir no viņas brāļa Stepana Arkadijača, kurš izmisīgi lūdz māsas palīdzību glābt viņa laulību, jo viņa sieva Dollija uzzinājusi, ka Stivam, kā Anna mēdza saukt savu mīļo brāli, ir dēka ar bērnu aukli. Lieki piebilst, ka Stepans Arkadijačs ir precēts ar savu sievu jau daudz gadu un abiem ir paprāvs pulciņš bērnu, ja šādi drīkst izteikties. Un protams, ka Anna dodas brālim palīgā glābt viņa laulību, pat nenojaušot, ka šis brauciens izjauks pašas laulību. Vilcienā uz Maskavu Anna iepazīstas ar grāfieni Vronsku, kura dodas ciemos pie sava dēla. Vilciens piestāj galapunktā un jau pirmajā minūtē Annas dzīve mainās, to pašai vēl nezinot – viņa saskatās ar grāfu Alekseju Vronski un jau no šī brīža starp abiem rodas jūtas: ‘’Vronskis devās līdzi konduktoram uz vagonu un, ieejot nodalījumā, apstājās, griezdams ceļu dāmai, kas nāca ārā. (..) Viņš atvainojās un jau devās tālāk vagonā, bet sajuta vēlēšanos vēlreiz paskatīties uz viņu – ne jau tādēļ, ka tā bija ļoti skaista, ne jau tādēļ, ka viss viņas stāvs pauda vienkāršu un daiļu grāciju, bet gan tādēļ, ka viņas tīkamajā sejā, tam garāmejot, plaiksnījās kāda sevišķi maiga un glāstoša izteiksme.’’
