-
Maizes vēsture
Referāts14 Pārtikas tehnoloģija, kulinārija, Vēsture, kultūra
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Maizes vēsture | |
2. | Maizes sastāvs | |
3. | Mīklas raudzēšana | |
4. | No miltiem līdz kukulim | |
5. | Maizes aprakstu valoda | |
6. | Uzturvērtība | |
7. | Maizes īpašības | |
8. | Pasaules maizes klāsts | |
9. | Saprātīgi lietota baltmaize | |
10. | Maiznieks Latvijā – sens arods | |
11. | Der zināt | |
12. | Maize – latviešu tautas ticējumos | |
13. | Izmantotā literatūra |
Der zināt
• Rudzu maizi dēvē par rupjmaizi, kviešu maizi par – par baltmaizi.
• Saldskābmaizi cep no bīdelētiem rudzu miltiem un tās pirmsākumi meklējami Rīgā ap 18.gs. No sākta gala tā bija maize, kas bija domāta pilsētniekiem un turīgākiem ļaudīm.
• Maizītes cepšanā var izmantot arī miežu miltus, tomēr pārsvarā no miežiem brūvē alu, kā arī vāra putru.
• Senos laikos rudzus uzskatīja par nezāli. Tikai ar laiku zemkopji saprata, ka rudzi ir daudz izturīgāki par kviešiem un miežiem.
• Īstu rudzu maizi var glabāt saldētavā pat mēnešiem ilgi.
• Rudzu maizes gatavošanas laiks var ievilkties līdz pat 36 stundām ! Kviešu maize top ātrāk.
• 2011.gadā tika izcepts lielākais rudzu maizes klaips Latvijā un iespējams, arī pasaulē – tas svēra 73,1 kg.
• Tiek uzskatīts, ka ik dienu apēdot 20 g rupja maluma miltu maizē esošo diētisko šķiedrvielu, par aptuveni 26% samazinās risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām.
• Maize tik ātri nesacietē, ja to uzglabā slēgtā traukā un turpat ieliek ābolu vai zaļu, nomizotu kartupeli, kurus laiku pa laikam apmaina, lai tie vienmēr būtu svaigi.
• Maize uz mūsu galda atrodas gan svētkos, gan ikdienā.Kārtīgās, plānās šķēlēs sagrieztu maizi pasniedz uz speciāla maizes šķīvja, vai arī saliktu groziņā. Baltmaizes batonus griež tikai šķērsām, formas maizi vispirms pārgriež gareniski uz pusēm, pēc tam sagriež šķēlēs.
…
Jau pirms 5-6 tūkstošiem gadu mīklu prata pagatavot senie ēģiptieši un viņiem bija pirmās ceptuves. Toreiz gatavoja dažādu šķirņu maizi, bet plācenīšus ar anīsu cepa piramīdu celtniekiem. Uz kādas faraona kapeņu sienas attēlots maizes pagatavošanas process. Maizes cepšanas prasmi no senajiem ēģiptiešiem pārņēma grieķi un romieši. Viņi plāceņa vietā jau prata pagatavot kviešu klaipus.Vairāki zinātnieki uzskata, ka tieši grieķi ir maizes vārda devēji. Maize ir ne tikai veselības, bet arī labvēlīga likteņa garantētāja- tā uzskata Indijā,kur vēl šodien dažas rīta lūgšanas sākas ar vārdiem: ‘’Viss ir ēdiens, bet maize ir tā lielā māte.’’