Es izvēlējos rakstīt eseju par brīvo tēmu, recenzējot Amerikas Kinoakadēmijas balvām nominēto filmu Neticamais stāsts par Bendžaminu Batonu, kas ieguvusi jau 13 nominācijas tādās kategorijās kā – labākais aktieris, labākā otrā plāna aktrise, kinematogrāfijā, tērpu dizainā, režijā un, protams, grima mākslā, ko šajā gadījumā tā arī var dēvēt, tas ir - par mākslu.
Kino ir baudījums un kino filma ir vārdiem neaprakstāma emociju gamma, manuprāt, ja pēc filmas manī raisās pārdomas par filmas sižetu tad režisors ir izpildījs savu darbu teicami un licis man domāt, just un analizēt. Filma, kas liek raudāt, smieties, žēlot un ienīst ir Neticamais stāsts par Bendžaminu Batonu (The Curious Case of Benjamin Button).
Režisors Deivids Finčers kompānijas Warner Bros. Pictures paspārnē ir radījis vel vienu lielisku fantastiskas drāmas „grāvēju”, kurš jau pirms pirmizrādes Latvijā bija guvis lielisku atsaucību un rosinājis skatītājos interesi apbrīnojot reklāmas plakātus un noskatoties 2 minūšu garo video rullīti. …
