Viljams Džeimss dzimis 1842. gada 11. janvārī - Ņujorkā un miris 1910. gada 26. augustā 3 bērnu ģimenē – viņa brālis – Henrijs Džeimss kļuva par svarīgu noveļu rakstītāju un viņa māsa – Alise Džeimsa par mākslinieci, kura pēc nāves atstāja kalendārus. Viljams cietis no dažām fiziskām slimībām, ieskaitot – acis, vēderu, muguru un ādu. 1864. gadā studējis Hārvardas universitātē par mediķi. 1865. gadā pārtrauca mācības, lai piedalītos ekspedīcijā uz Amazones upi, pēc 8 mēnešiem saslima ar jūras slimību un bakām. 1869. jūlijā saņēma savu grādu - tomēr, nekad netika praktizējies kā mediķis. Vēlāk būdams Vācijā saprata, ka viņu neinteresē medicīna, bet fizika un psiholoģija. 1878. gadā aprecēja Alisi Gibenu. Tā nu Viljams Džeims kļuva par viens no amerikāņu psiholoģijas aizsācējiem un filozofu. Pētījis izglītības psiholoģiju, reliģiskās pieredzes un misticisma psiholoģiju. Viens no pragmatisma virziena filozofijā dibinātājiem. Arī “Filozofiskajos pētījumos” Vitgenšteins vairākkārt atsaucas uz Džeimsa darbu “Psiholoģijas principi”. …
