Teātris radās pateicoties lielo (pilsētu) Dionīsa svētkiem. Lielie dionīsiji ilga sešas dienas, no kurām trijās notika dramatiskās spēles.Svarīga svētku sastāvdaļa bija Dionīsam dziedātā oda - ditirambs. To dziedāja 12 - 15 cilvēku koris, kas bija pārģērbušies par Dionīsa baudkārajiem pavadoņiem pusāžiem - puscilvēkiem - satīriem. Viņi sita bungas, spēlēja liras un flautas, dziedāja un dejoja ap Dionīsa tēlu. Kulta dziesmu uzsāka solists - “ditirambu kora sācējs”, tad darbībā iesaistījās koris. Kora dziesmas ik pa laikam mijušās ar trēniem - sēru dziesmām aizgājējiem, kam bijis cildinošs raksturs. Ar laiku solista dziedātā dziesma pārtapa rečitatīvā. Tas ir pirmsākums aktierrunai. Pirmais solista vietā aktieri ielika Tespīds no Atēnām 534. g.p.m.ē.. Tā sākās grieķu dramaturģija. Šo aktieri sauca par protagonistu vai arī “atbildētāju” (no gr. hypokritēs). Kopš 484. g.p.m.ē. izrādē darbojas arī otrs aktieris - antagonists jeb deiteragonists. Tas bija Aishila jaunievedums. Kopš 468. g.p.m.ē. izrādēs darbojās arī trešais aktieris tritagonists, to ieviesa Sofokls. …
