-
Veģetārisms kā dzīvesveids
Referāts26 Anatomija, veselība, medicīna, higiēna, Pārtikas tehnoloģija, kulinārija
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 3 | |
| TEORĒTISKĀ DAĻA | 4 | |
| 1. | Veģetārisma raksturojums | 4 |
| 1.1. | Veģetārisma jēdziens | 4 |
| 2. | Veselīga veģetārā uztura ieteikumi | 6 |
| 3. | Dzīvnieku stress un gaļas kvalitāte | 7 |
| 4. | Veselība un uzturs | 7 |
| 4.1. | Ēst var visu, bet ar ko tas beigsies? | 8 |
| 4.2. | Zinātnieku pētījumi par veģetārismu | 8 |
| 5. | Veģetārisma ētika | 10 |
| 6. | Veģetārisma reliģija | 11 |
| 7. | Karma | 12 |
| PĒTNIECISKĀ DAĻA | 13 | |
| 1. | Veģetārisms no garīgā viedokļa | 13 |
| 2. | Veģetārisms no zinātniskā viedokļa | 16 |
| 3. | Veģetārās receptes un uzturvielas | 18 |
| SECINĀJUMI | 21 | |
| IZMANOTĀ LITERATŪRA | 22 | |
| ANOTĀCIJA | 23 | |
| ANNOTATION | 24 | |
| PIELIKUMS | 25 |
Veģetārisms (latīņu val. Vegetabilis - augu izcelsmes) ir uztura režīms, kura pamatā ir tikai augu izcelsmes produktu lietošana. [4, 120]
Ar veģetāru uzturu uzņem daudz mazāk tauku, daudz šķiedrvielu, bet akarotīna un vitamīnu, tāpēc patlaban uzskata, ka tas samazina sirds un asinsvadu slimību risku, žultsakmeņu veidošanās biežumu, aptaukošanos un audzēju attīstību, jo īpaši risku saslimt ar resnās zarnas vēzi. [4, 122]
Veģetārisma pamatojums vienmēr ir bijis vairāk vai mazāk saistīts ar kādu reliģisku virzienu – hinduismu, budismu, musulmaņu un kristiešu sektām, arī dažādu Austrumu tautu kultūras un ēšanas tradīciju ietekmi. Tas ir emocionāls, subjektīvs, poētisks, filozofisks, nevis zinātniski objektīvs uztura režīms. [2, 184]
Uzturvielas veģetārā uzturā:
Olbaltumvielu deficīta daudzveidīgā veģetāriešu un vegānu uzturā parasti nav. Olbaltumi jeb proteīni būtiskākā dzīvo organismu sastāvdaļa, tos veido apmēram 20 aminoskābes. Parasti astoņas no tām ir neaizstājamas jeb svarīgās aminoskābes, kuras organismā nevar sintezēties, tāpēc tās obligāti jāuzņem ar uzturu, savukārt pārējās cilvēka organismā veidojas no neaizstājamajām aminoskābēm. Augos atrodas visas neaizstājamās aminoskābes. Cilvēks pietiekamu daudzumu olbaltumvielu, tajā skaitā visas neaizstājamās aminoskābes, bez problēmām var uzņemt ar augu valsts produktiem, nelietojot dzīvnieku izcelsmes produktus.
Enerģiju ar uzturu veģetārieši, kopumā ņemot, uzņem nedaudz mazāk nekā visēdāji.
Kalcija galvenais avots uzturā ir piens un piena produkti. Lakto veģetāriešu kalcija daudzums uzturā ir tāds pats vai pat lielāks nekā visēdāju uzturā. Vegānu uzturā kalcija ir mazāk.…
Kāpēc būt par veģetārieti? Tas ir atkarīgs no katra paša vēlmes. Es varu izvēlēties ēst gaļu vai neēst to. Jūsu priekšā arī ir šāda izvēle. Šajā darbā tiks izvērtēts kāpēc ir labi būt veģetārietim. Tomēr izlasot un izvērtējot šo darbu jums pašiem būs izvēle. Veģetārisms ir uztura veids, kura pamatā ir augu valsts barība (augļi, dārzeņi, graudaugi, rieksti, sēklas u.c.), bet netiek ēsti produkti, kas iegūti, nogalinot dzīvniekus (visu veidu gaļa, tai skaitā zivis, putnu gaļa un vēžveidīgie). Plašākā nozīmē par veģetārismu var runāt arī kā par dzīvesveidu, jo daļa veģetāriešu apsvērumus, kuru dēļ tie mainījuši savu uzturu, attiecina arī, piemēram, uz izturēšanos pret dzīvnieku izmantošanu izklaidei vai uz apģērba izvēli un citiem dzīves aspektiem.
