Pārtikas alerģija

Kas ir alerģija?
Alerģija ir imūnās sistēmas saasināta organisma reakcija uz svešu alergēnu - pārtikas produktu, medikamentiem, ziedputekšņiem, sadzīves ķimikālijām, dzīvnieku spalvām u.c.
Alerģiskās reakcijas visbiežāk izpaužas uz ādas, gremošanas traktā un elpošanas sistēmā. Smagos gadījumos - anafilaktiskais šoks.
Alerģisko reakciju skaits pieaug arvien plašāk sadzīvē lietojot dažādas ķīmiskas vielas, piemēram, pārtikas stabilizatorus, ķimikālijas, utt.
Citas neimūnās sistēmas mediēto reakciju izraisa dažādus mehānismus – gremošanas fermenta trūkums (laktozes nepanesamības gadījumā), toksīni (saindēšanas ar stafilokokiem no pārtikas), kā arī psiholoģiskie apsvērumi.
Pavisam tiek izdalītas sekojošas pārtikas produktu alerģijas:
īstās pārtikas produktu alerģijas, kuras ir noteiktas ar imūnsistēmas traucējumiem;

pseidoalerģijas, kuras uzrāda tādus pašus simptomus, taču tās nav imunoloģiski noteiktas, šīs alerģijas visbiežāk izsauc krāsvielas un konservanti;

Bieži pārtikas alerģijas tiek jauktas ar pārtikas nepanesamībām. No 520 jaundzimušajiem dubultaklā placebo pētījumā tikai 6% no jaundzimušajiem reaģēja uz alerģiju. Savukārt, vecāki uzskata, ka viņu bērnam ir alerģija 28% gadījumu.

Hipersensitivitātes reakcijas mehānisms
Alergēns saistās ar antigēnu prezentējošām šūnām, kas aktivē TH2 šūnas

TH2 izdala IL-4, IL-5 un IL-3.

IL-5 stimulē eozinofīlu piesaistīšanu, kamēr IL-4 stimulē B šūnu pārvēršanos plazmas šūnās un IgE veidošanos.

IgE piesaistās tuklajām šūnām.

Atkārtota alergēna nonākšana organismā izsauc tuklo šūnu degranulāciju, kuras laikā izdalās virkne savienojumi, piemēram, histamīns, heparīns, neitrofīlo un eozinofīlo leikocītu hemotakses faktori, PAF, citokīni (TNF, IL1,3,6 u.c.), prostaglandīni, kas veicina bronhospazmu un gļotu sekrēciju un leikotriēni C4, D4, E4,, kuriem piemīt dažādi efekti - gludās muskulatūras kontrakcija, palielināta asinsvadu caurlaidība, eozinofīlo leikocītu piesaistīšana hemotakses ceļā, trombocītu aktivācija.
…