„Blakus mēdijiem, tādiem kā televīzija, radio, prese, internets, arī māksla ir būtiska sabiedrības informācijas telpas daļa. Teātris funkcionē kā valoda, informāciju līdz skatītājam novadot simbolizētā formā caur noteiktā veidā atšifrējātamiem tēliem. Informācijas vienībās iešifrētā jēga teātrī manifestējama divos līmeņos – kā apzinātais un neapzinātais simbola saturs. Apzināti simbolā ieliktā jēga ir tieša komentārs par aktuālajiem sociālajiem vai politiskajiem notikumiem sabiedrībā; neapzinātā – caur mākslinieka intuīciju tverts, bieži neverbalizēts un intelektuāli neapjēgts, bet spēcīgi izjusts dziļāku laikmeta likumsakarību fiksējumos. …
