Meža ainava – biezs, tumšs, daudz koku (priedes, egles, bērzi utt..), tumša ziemas pievakare ar lielām sniega kupenām un skaidrām debesīm, kur redzams liels un spilgts mēness, fonā skan vēja šalkoņa, koku zari sāk liekties no lielā sniega daudzuma – tie nedaudz iekrakšķas. Skats pāriet uz retām stigām, kur tālumā starp kokiem iespīdas krāsainas gaismiņas (vilku acis), iekaucas kāds vilks un tam seko citi dzīvnieki.
Fonā tiek stāstīts, nedaudz aizsmakušā vīrieša balsī, cik šis mežs ir liels, biezs, kādi dzīvnieki tajā mīt, kā šī gada ziema pārspēj visas iepriekšējās ar savu sniega daudzumu un aukstumu.…
