| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Investīcijas | 4 |
| 1.1. | Investīciju veidi | 5 |
| 1.1.1. | Ekonomiskās investīcijas | 5 |
| 1.1.2. | Finanšu investīcijas | 5 |
| 1.1.3. | Nefinanšu investīcijas | 5 |
| 1.1.4. | Ārvalstu tiešās investīcijas | 6 |
| 1.2. | Investīciju nozaru struktūra un dinamika | 6 |
| 2. | Apstrādes rūpniecība | 7 |
| 2.1. | Apstrādes rūpniecības struktūra | 8 |
| 3. | Rūpniecības attīstības politika | 9 |
| Secinājumi | 10 | |
| Izmantotā literatūra | 11 | |
| Pielikums | 12 |
Latvijā vairākus gadus bija vērojama straujākā izaugsme Eiropas Savienībā. Laika periodā no 2005. – 2007.gadam manāmi palielinājās IKP, tas vidēji pieauga par 11% gadā. Tieši tas mazināja Latvijas atpalicību no vecajām ES valstīm. Taču no 2007. gada vidus izaugsmes tempi ir sākuši samazināties. To noteica kā iekšējie, tā ārējie ekonomiku ietekmējušie procesi. Ņemot vērā pašreizējās ekonomiskās tendences Latvijā, var manīt ekonomiskās lejupslīdes paātrināšanos. Tā sākās 2008.gada 2.pusgadā. Strauji krītot iekšzemes pieprasījumam, un to pastiprināja tirdzniecības vides pavājināšanās gandrīz visos Latvijas eksporta tirgos. Strauji krītoties jauno pasūtījumu apjomam gan iekšzemes, gan ārējos tirgos, 2009. gada janvārī turpinājās ļoti straujā apstrādes rūpniecības izlaides lejupslīde.
Gan pašreizējais ienākumu kritums, gan nedrošība par nākotnes ieņēmumiem augošā bezdarba līmeņa un algu samazināšanas dēļ mudināja mājsaimniecības kļūt vēl taupīgākām un atlikt lielāku pirkumu plānus uz vēlāku laiku. Šos procesus apliecina jaunākie dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu un patērētāju konfidences rādītājiem.
Saskaņā ar maksājumu bilances operatīvo informāciju janvārī sasniegts tekošā konta pārpalikums. Pasliktinoties starptautiskās tirdzniecības videi, imports janvārī samazinājās daudz straujāk nekā eksports, preču tirdzniecības negatīvajai bilancei krītoties gandrīz divkārt. Savukārt, pieaugot sniegto pakalpojumu apjomam, uzlabojās pakalpojumu pozitīvā bilance, bet kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo ievērojami pieauga, palielinoties valdības sektora saņemtajiem ES fondu līdzekļiem un subsīdijām.
Valsts konsolidētā kopbudžeta uzkrātā bilance gada pirmajos divos mēnešos vēl saglabājās pozitīva (6.8 milj. latu), taču turpinās kristies IKP un pasliktināsies situācija darba tirgū. Šādos apstākļos, neveicot papildu taupības pasākumus, valsts konsolidētā kopbudžeta finansiālais deficīts var sasniegt 10.5-11.0% no IKP. Tas nav pieļaujams, un tāpēc jānodrošina tautsaimniecības stabilizācijas programmā noteiktā budžeta deficīta kritērija izpilde. Tas nozīmē, ka, lai sasniegtu budžeta mērķi (-4.9% no IKP), 2009. gada izdevumi papildus jāsamazina aptuveni par 750 milj. latu. Tas nozīmē, ka valdība centīsies ekonomēt uz visu – darba vietas un algas tiks vēl samazinātas, tēriņi ierobežoti.…
