„Poēma par Ormani”
Šī ir poēma par nesaderību ar savu laiku. Tā sākas ar to, ka pats dzejnieks rudens pēcpusdienā, nezinot, ko iesākt, nolemj doties uz priekšpilsētu un klausīties „ormaņu balalaikās”. Tiek aprakstīta ormaņa dzīve, kā viņš nonācis Rīgā un kļuvis par ormani.
1.daļā tiek aprakstīts, kā izmainījusies dzīve, ka uz ielām sāk parādīties arvien vairāk automašīnu:
„Auto,
visiem tik auto,
izvird tas benzīnu zilu kā miglu,
izdod kas žiglu
un īdzīgu
urkšķienu, sivēnam līdzīgi...”
Dzejniekam šīs pārmaiņas nav pa prātam, tāpēc viņš dod priekšroku ormanim. …
