Gritas un Jena attiecības- vienīgais spilgtais stariņš visā stāstā. Drūmie viduslaiku tilti, aprobežotie cilvēki, netīrās ielas, pelēkās istabas, smagnējas debesis un bālas sveces. Tā visa vidū- spožā, gaišā mākslinieka studija, vieta, kur top šedevri, vieta, kuru apciemo iedvesma. Vieta, kur viņi abi baidās sajust, baidās satuvināties, bet vienalga jūt. Jūt, kā satuvinās un sapinās viņu dvēseles. Visa filma slīd pa vienu līniju. Tajā nav kāpinājumu un kritumu. Tā ir miera un harmonijas caurstrāvota, un skaista ar savu vienkāršību. …
