No šī brīža sākas filmas „odziņa”, jeb epizode uz Odesas kāpnēm, kad iedzīvotāji nāk atvadīties no mirušā matroža un, lai sveiktu bruņukuģa komandu. Visi ļaudis izskatās patriotiski noskaņoti un, iespējams, priecīgi par pārmaiņām valstī, par kurām sapņo, gaidot revolūciju. Uz kāpnēm pie Odesas ostas ir atnākuši gan vecāki ar bērniem, gan jaunieši, gan bagātie, gan nabagie. Daži ir uzposušies- dāmas ar maskām un garām kleitām ar vizuļiem un mežģīnēm, cits izskatās „kā tikko no gultas izlīdis”, bet galvenais, ka simtiem cilvēku liels pūlis ir ieradušies, vienotību juzdami, un cerību pilnām sajūtām. Šo dažādību var manīt arī filmas kadrā, kurā redzams zēns bez kājām uz šīm Odesas kāpnēm, mājot flotei.
