Gēnu inženierija un tās radīto jauninājumu ietekme uz apkārtējo vidi un dzīviem organismiem, arī cilvēka, ir bijis plaši diskutēts un apspriests jautājums pēdējās desmitgades laikā, jo šī tehnoloģija ir diezgan jauna un nepietiekami izpētīta, lai arī sākotnējie nolūki, to attīstot, bijuši visnotaļ labi. Neskatoties uz to, zinātnieki vēl joprojām nav pilnībā apzinājuši pārveidoto organismu ietekmi uz pasaules ekosistēmu. Arī patērētāji, pērkot pārtikas produktus, ne vienmēr ir informēti par ģenētiski modificētu produktu klātesamību pārtikā.
Kā zināms, gēnu inženierija ir tehnoloģiju komplekts, kas ļauj veikt dažāda veida manipulācijas ar DNS jeb t.s. ģenētisko materiālu, piemēram, to mainīt, kopēt, pavairot, pārvietot vai pievienot. Manipulācijas parasti tiek veiktas, lai uzlabotu kāda organisma sastāvu vai īpašības.
Galvenā gēnu inženierijas atšķirība no tradicionālās krustošanas ir tā, ka ir iespējams „pārkāpt” pierastās sugu robežas. Tradicionālajā krustošanā tiek mainīts viena gēna dažādas formas starp tuvu radniecīgām sugām, bet gēnu inženierija ļauj ieviest pilnīgi jaunus gēnus, kas pārveidotajā organismā dabiskā ceļā nonākt nevarētu. Lai arī vēl joprojām nav tiešu pierādījumu, ir skaidrs, ka šāda rīcība un iejaukšanās pastāvošajā kārtībā var ietekmēt dzīvo organismu fizioloģiju un bioķīmiju neparedzamā veidā.
…
