Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 27.11.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Saldskābmaizes ražošana', 1.
  • Referāts 'Saldskābmaizes ražošana', 2.
  • Referāts 'Saldskābmaizes ražošana', 3.
  • Referāts 'Saldskābmaizes ražošana', 4.
  • Referāts 'Saldskābmaizes ražošana', 5.
  • Referāts 'Saldskābmaizes ražošana', 6.
  • Referāts 'Saldskābmaizes ražošana', 7.
  • Referāts 'Saldskābmaizes ražošana', 8.
  • Referāts 'Saldskābmaizes ražošana', 9.
  • Referāts 'Saldskābmaizes ražošana', 10.
  • Referāts 'Saldskābmaizes ražošana', 11.
  • Referāts 'Saldskābmaizes ražošana', 12.
  • Referāts 'Saldskābmaizes ražošana', 13.
  • Referāts 'Saldskābmaizes ražošana', 14.
  • Referāts 'Saldskābmaizes ražošana', 15.
  • Referāts 'Saldskābmaizes ražošana', 16.
  • Referāts 'Saldskābmaizes ražošana', 17.
  • Referāts 'Saldskābmaizes ražošana', 18.
  • Referāts 'Saldskābmaizes ražošana', 19.
  • Referāts 'Saldskābmaizes ražošana', 20.
  • Referāts 'Saldskābmaizes ražošana', 21.
  • Referāts 'Saldskābmaizes ražošana', 22.
  • Referāts 'Saldskābmaizes ražošana', 23.
  • Referāts 'Saldskābmaizes ražošana', 24.
  • Referāts 'Saldskābmaizes ražošana', 25.
  • Referāts 'Saldskābmaizes ražošana', 26.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    3
1.  MAIZES VĒSTURE    4.
1.1.  Maizes izejmateriāli    5
2.  TEHNOLOĢISKAIS PROCESS    5
2.1.  Maizes uzturvērtība    5
3.  PRODUKCIJAS IZLAIDES RAŽOŠANAS PROGRAMMA    6
3.1.  Ražošanas apjoma aprēķins    8
3.2.  Strādājošo skaits uzņēmumā    9
3.3.  Produkcijas izlaides apjoms gadā    9
3.4.  Produkcijas realizācijas apjoms    10
3.5.  Ražošanas programmas izpildi ietekmējošie faktori    11
4.  MATERIĀLI TEHNISKAIS NODROŠINĀJUMS    12
4.1.  Galvenās izejvielas un materiālu aprēķins    12
4.2.  Galvenā pusfabrikāta materiāla aprēķins    12
4.3.  Elektroenerģijas patēriņa aprēķins    13
5.  PRODUKCIJAS PAŠIZMAKSA    14.
5.1.  Galvenā pusfabrikāta aprēķins    14
5.2.  Papildus izejvielu un pusfabrikātu aprēķins    14
5.3.  Elektroenerģijas izlietojums    15
5.4.  Darba spēks un darba alga    16
5.5.  Viena strādājošā darba laika līdzsvars    17
5.6.  Ceha izdevumu aprēķins    19
5.7.  Transporta izdevumi    20
6.  RENTABILITĀTE    20.
7.  FINANŠU REZULTĀTI    21
  SECINĀJUMI    24
  IZMANTOTĀ LITERATŪRA    25
Darba fragmentsAizvērt

Maizes izejmateriāli
Kā galvenos maizes cepšanas izejmateriālus lieto kviešu un rudzu miltus, ūdeni, raugu un sāli, bet kā palīgmateriālus – cukuru, iesalu, sīrupu, pienu, augu un dzīvnieku taukus, olas, garšvielas un citus. Mazākos apjomos maizi cep arī no miežiem, kukurūzas un citiem miltaugiem.
Maizes īpašības nav atkarīgas tikai no pareizas mīklas sagatavošanas maizei un maizes cepšanai. Miltu cepamības īpašības atkarīgas arī no izmaluma veida un graudu, no kuriem milti iegūti, īpašībām.

2. TEHNOLOĢISKAIS PROCESS
1. Izejvielu sagatavošana
2. Mīklas mīcīšana
3. Raudzēšana
4. Mīklas dalīšana un veidošana
5. cepšana
6. Atdzesēšana
7. Saiņošana

Paņemot veikala plauktā maizes kukulīti, cilvēki reti kad aizdomājas cik garš ir ceļš no izejvielu sagatavošanas līdz maizes klaipam.
Maizes ražošanas tehnoloģiskais process ir sadalīts vairākos posmos. Vispirms tiek sagatavotas izejvielas, kuras tiek nogādātas mīklas mīcītājiem. Izgatavotā mīkla tiek raudzēta, pēc tam no tās izgatavo maizes klaipus. Rūpnieciskajā maizes ražošanā raudzēšanas process tiek mākslīgi paātrināts, pretējā gadījumā maizes izgatavošana aizņemtu krietni ilgāku laiku un samazinātos ražošanas jauda. Nākamais posms ir maizes cepšana. Cepšanas ilgums un temperatūra atkarīga no maizes veida. Gatavie kukuļi tiek atdzesēti ar speciālu iekārtu palīdzību. Ņemot vērā ceptuvju lielo ražošanas jaudu, maizi nevar atdzesēt dabiskā ceļā, t.i., bez iekārtu izmantošanas, jo tas aizņemtu pārāk daudz laika. Atdzesētie kukuļi tiek iesaiņoti. Šajā procesā tiek atdalīts brāķis (piemēram, ieplaisājuši vai piedeguši maizes klaipi), kuru nevar realizēt. Iesaiņotie kukuļi ir gatavi piegādāšanai.

2.1 Maizes uzturvērtība
Maizes uzturvērtību nosaka gan dažāda maluma kviešu, rudzu un arī citu graudu milti, gan produkti, kurus pievieno maizei – piena produkti, taukvielas, cukurs, olas un citas piedevas. Vērtīgāka maize ir no rupjāka maluma miltiem, jo tā kalpo par B grupas vitamīnu avotu. Rupja maluma miltos ir vairāk dzels, magnija, kalcija.
Piena produktu pievienošana mīklai papildina neaizvietojamo aminoskābju daudzumu maizē.
Ēdot maizi, cilvēka organisms saņem apmēram ceturto daļu no dienā nepieciešamajām kalorijām, jo maizē ir daudz ogļhidrātu (45-55%), olbaltumvielu (6-10%) un tauku (1-2%).

Autora komentārsAtvērt
Atlants