21. gadsimta sākumā radās īpašs ekonomikas virziens, kuru veido tehnoloģiski augsti attīstītas ražošanas un komunikācijas nozares. Pirmām kārtām nozares saistītas ar datortehnikas ražošanu; informācijas savākšanu, apstrādi, pārraidi un glabāšanu, izmantojot interneta starptautisko tīklu. Tehnoloģiju straujā attīstība ir būtiski mainījusi cilvēku dzīvesveidu. Ekonomiskā literatūrā un praksē parādījušies jauni termini: informācijas sabiedrība, elektroniskā (e-) komercija un jaunā ekonomika ar kuru saista tālāko globālo progresu.
Agrāro un attīstīto agrāro posmu raksturo šādi makroekonomisko subjektu grupējumi: pirmkārt, zemnieki, kuri ražo agrāro produkciju. Otrkārt, zemes īpašnieki, kuri saņem renti. Primitīvas darba organizēšanas apstākļos pamats bija naturālā saimniecība. Tirdzniecības sakari bija attīstīti vāji; tādēļ vietējais pieprasījums tika apmierināts ar vietējiem resursiem. Kā rūpnieciskā, tā arī manufaktūras ražošanas nepastāvēja.
Tirdzniecības kapitālismā parādījās vēl viena makroekonomisko subjektu klase – amatnieki. Sāka attīstīties rūpniecība (mūsu izpratnē), bet agrāras produkcijas īpatsvars joprojām saglabājās vairāk nekā 70% no visas saražotās produkcijas. Aktīvi sāka attīstīties tirdzniecības sakari, un mūsu izpratnē izveidojās tirgus. Tieši šajā laikā ekonomiskajā literatūrā parādījās pirmais zināmais makroekonomiskais modelis (1. att.), kuru 1758. gadā izstrādāja francūzis F. Kenē.…
