Nacionālais teātris (1919.-1940.) un Raiņa direkcijas laiks Nacionālajā teātrī (1921.-1925.)

Jau 1917. g. vasarā Rīgā Andreja Upīša vadībā tiek organizēts Strādnieku teātris (statūti pieņemti 17. jūlijā). Trupai piesaista tādas personības kā Aleksis Mierlauks, Alfrēds Amtmanis-Briedītis, Tija Banga, Berta Rūmniece, Jānis Osis, Mirdza Šmithene, Reinholds Veics u. c. Dažādu vēstures peripetiju dēļ šī teātra personāls tiek sapulcināts tikai 1919. g. februārī. Lai gan Strādnieku teātrim Stučka piešķir agrākā II Pilsētas teātra telpas, atklāšanas izrāde (Leona Paegles luga „Augšāmcelšanās” Amtmaņa-Briedīša režijā) notiek Operas namā. Jau 1919. g. 21. maijā teātris beidz pastāvēt.
1919. g. rudenī LR Izglītības ministrijā tiek dibināta īpaša komisija, kuras uzdevums ir reorganizēt Strādnieku teātri. Tiek mainīts nosaukums - "Latvijas Nacionālais teātris" (NT). Tajā laikā tas ir vienīgais latviešu valsts teātris. Par teātra māksliniecisko vadītāju 20. septembrī tiek apstiprināts Mierlauks. NT atklāj 1919. g. 30. novembrī ar Blaumaņa "Ugunī". Par teātra direktoru tiek iecelts agrākā Jaunā Rīgas teātra direktors Mierlauks. Līdz 1928. g. teātrim ir koleģiāla direkcija trīs cilvēku sastāvā. Pirmajā direkcijas sastāvā ietilpst Mierlauks, Ernests Kārkliņš (Zeltmatis) un Jānis Brigaders (no Rīgas Latviešu teātra). Raiņa direkcijas laikā tiek apstiprināti NT statūti (1922). No 1925. līdz 1937. g. teātri vada teātra kritiķis Arturs Bērziņš, pēc viņa – rakstnieks Jānis Grīns.
1940. g. NT kļūst par "LPSR drāmas teātri", vēlāk tam tiek dots nosaukums „A. Upīša Akadēmiskais drāmas teātris”, tā godinot Strādnieku teātra piemiņu.
Teātra organizēšanas periodā un darbības sākumposmā dramaturga pienākumus (atbildība par repertuāru, palīdzība lugu interpretācijā) pilda agrākais Jaunā Rīgas teātra dramaturgs Kārlis Freinbergs (teātrī strādā līdz 1934). Mierlauka direkcijas laikā teātrī strādā vēl otrs dramaturgs - Arturs Bērziņš, kurš agrāk bijis saistīts ar Rīgas Latviešu teātri. Raiņa direkcijas laikā Bērziņš atsakās no dramaturga pienākumiem., bet 1925. g. atgriežas teātrī kā direktors. Pēc Freinberga teātra dramaturgs ir Voldemārs Zonbergs (vēlākais Sauleskalns) (1922-1938), 1939./40. g. sezonā – Mārtiņš Zīverts.
Pirmajā sezonā NT sniedz 16 pirmizrādes. Ar laiku iestudējumu skaits pieaug, Bērziņa laikā sasniedz 27, t. i., caurmērā ik pa desmit dienām notiek pirmizrāde. Tāds apjoms ir grūts gan režisoriem, gan aktieriem, tādēļ 1930. gados pirmizrāžu skaits samazinās, līdz pēdējā sezonā (1939./40.) to atkal ir 16.
…