„Bērnu un jauniešu mirstība Latvijā kā demogrāfiska problēma” – manuprāt, ļoti aktuāla tēma šobrīd Latvijā. Aktuāla tā ir kaut vai tāpēc, ka demogrāfiskā situācija valstī arī daļēji nosaka arī valsts ekonomisko stāvokli. Jo vairāk iedzīvotāju valstī, jo vairāk strādājošo, savukārt, lielāks IKP (iekšzemes kopprodukts). Demogrāfija tā ir sociāla zinātne par iedzīvotāju atzarošanos, tā pētī likumsakarības, kādas vērojamas iedzīvotāju skaitā un sastāvā, to teritoriālajā izvietojumā, iedzīvotāju dabiskās kustības un migrācijas procesos. Par demogrāfisko situāciju tiek runāts ļoti daudz un domāju, ka gandrīz ikvienam ir skaidrs, ka tā ir problēma mūsu valstī. Es šo tematu izvēlējos tāpēc, ka mani ļoti interesē kādēļ ar katru gadu demogrāfiskā situācija pasliktinās, kādi ir iemesli un cēloņi. Es gribu zināt kādēļ ar katru gadu iet bojā tik daudz jauni cilvēki un bērni. Un par to, ka tā ir liecina statistika, kas salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm ir visbēdīgākā: 2003.g. iedzīvotāju skaits ES valstīs ir pieaudzis par 0.4% jeb 1,9 miljoniem. Savukārt, Latvijas iedzīvotāju skaits tai pašā laikā ir samazinājies par 5,3%, kas ir lielākais kritums no visām ES valstīm. Arī mirstībā Latvija šobrīd ieņem pirmo vietu starp ES valstīm 13,9%. Visnepatīkamākais, ka arī zīdaiņu mirstībā Latvija ieņem līderpozīciju starp ES valstīm – 9,4%. Pēdējo gadu laikā statistika īpaši nav mainījusies un tas ir ļoti negatīvi, jo vēl joprojām mirstība stipri pārsniedz dzimstību…
