Miltu uzglabāšanas ietekme uz kvalitāti
Miltus uzglabājot notiek fizikālās un ķīmiskās izmaiņas – miltu nobriešana. Atkarībā no uzglabāšanas apstākļiem, tiek ietekmēta miltu kvalitāte, to var gan paaugstināt, gan pazemināt. Galvenie ietekmējošie faktori:
• Temperatūra – pie stipras sakaršanas milti iegūst tumšu nokrāsu, rūgtu piegaršu, salīp pikās un tajos attīstās pelējumsēnītes. Paaugstinātā temperatūrā, notiek tauku šķelšanās glicerīnā un taukskābēs, tāpēc tie kļūst rūgteni. Tie jāuzglabā 10 – 15 grādos.
• Telpas mitrums – ietekmē miltu mitrumu. Pie paaugstināta mitruma strauji attīstās pelējuma sēnes.
• Kaitēkļi – miltu ērce, miltu svilnis, miltu melnulis.
Uzglabāšana ietekmē arī lipekli. Ja uzglabā miltus ar labu, elastīgu lipekli, tad tā kvalitāte pazeminās, tas kļūst stingrāks, grūtāk izstiepjams. Savukārt, uzglabājot miltus ar vāju lipekli, ta kvalitāte uzlabojas.
Uzglabāšanas laikā miltos notiek dažādas izmaiņas – to nobriešana, mitruma izmaiņas, skābuma palielināšanās, sarūgtēšana, krāsas izmaiņas, pašsakaršana, pelēšana, sagulsnēšanās, u.c., tāpēc milti ir jāuzglabā sausās un labi vēdināmās telpās ar relatīvo gaisa mitrumu 60 līdz 70%.
Secinājumi
1. Nav noteiktu kvalitātes standartu rudzu un kviešu miltiem, pastāv vispārēji noteiktas prasības, pēc kurām milti tiek iedalīti šķirās.
2. Ir stingri jāseko miltu uzglabāšanas apstākļiem, jo tie ļoti ietekmē miltu kvalitātes izmaiņas.
3. Miltu kvalitāti ietekmē pārstrādājamo graudu kvalitāte un īpašības, kā arī tehnoloģiskais process.
4. Savukārt, miltu kvalitāte ietekmē gatavo ražošanas produkcijas iznākumu kvalitāti, kas ir noteicošais faktors tirdzniecībā.
…
