Zivis un uzturs.
Nav noslēpums, ka japāņi un eskimosi daudz retāk par eiropiešiem slimo ar tādām slimībām kā artēriju pārkaļķošanās un sirds infarkts. Tieši zivis viņu ikdienas uzturā saglabā viņu veselību un darba spējas. Īpaši ieteicamas ir treknās zivis, kā skumbrija, lasis, siļķes, tunzivs, sardīne un paltuss, kā arī austeres un garneles. Kā izpētījuši ārsti, pacientu vienveidīgs uzturs izraisa omega-3 taukskābju trūkumu, kas rada dažādus ādas iekaisumus. Tos iespējams sadziedēt, apgādājot organismu ar nepiesātinātajām taukskābēm, ko satur zivis.
Zivis ir nepieciešamas mūsu uzturā neatkarīgi no tā, vai tās ir liesas vai treknas, jo zivju olbaltumvielas ir viegli sagremojamas un organisms tās ātri var pārvērst nepieciešamajā enerģijā. Iepriekš lietoto smago gaļas ēdienu vietā zivis palīdz uzturēt mūsu ķermeni labā garīgajā un fiziskajā formā. Klāt vēl jāpieskaita dzīvībai nepieciešamās vielas, kuras satur zivis: vitamīni (galvenokārt A, D, E un B grupas), minerālvielas (kālijs, fosfors, magnijs) un mikroelementi (jods, cinks, selēns). Uztura speciālisti iesaka lietot zivis 2 reizes nedēļā. Cilvēkam ieteicams apēst apmēram 200 g zivju dienā.
Zivis notievēšanai.
Ja svari rāda par daudz lieku kilogramu, laiks pārtraukt uzdzīvi ar gaļas steikiem un pāriet uz ēdienu, kas palīdz atgūt slaidumu – dārzeņiem un zivīm, kuras satur maz kalorijas. Tāda ir menca, pikša un merlangs, šajās zivīs tauku ir mazāk par 1 %.
Kā vidēji treknas zivis tiek vērtētas jūras asaris, paltuss un karpa. Treknās zivis: skumbrija, siļķe un lasis.…
