• Spoguļa motīvs:
Spoguļa motīvam būtiskāka nozīme bija naratīva, nevis vizuālās komunikācijas aspektā. Filmai sasniedzot kulmināciju, tika izvirzīta teorija, ka abas Zemes ir bijušas identiskas, līdz brīdim – mirklim, kad viena otru pamanīja. Tas tika pamatots ar to, ka otra Zeme atrodas pretī Zemei kā spogulis; tas nozīmē, ka mirklī, kad cilvēki to pamanīja, tie skatījās pretējos virzienos. Teorētiķi to pamatoja, norādot, ka tas daudz ko var mainīt – tā tas bija arī galvenajai varonei, jo pastāvēja iespējamība, ka meitene avāriju neizraisīja vai arī, ka cilvēki necieta, u.t.t. (ņemot vērā, ka viņa planētu pirmo reizi ieraudzīja avārijas mirklī). Šis notikums lika tai piedzīvot robežsituāciju (kā minēts) un nonākt pie eksistenciālai būtiskas sapratnes.
Arī naratīvo komentāru laikā, tika runāts par eksistenci, varbūtībām, iespējām un varone bieži lūkojās uz planētu (šķietami, domājot “kā būtu, ja būtu”). Spogulis kā elements kalpoja arī, lai uzskatāmi atveidotu meitenes izjūtas pašai par sevi. Piemēram, pēc sarunas par avāriju, viņa ilgstoši skatījās spogulī, līdz sāka vemt (tika norādīta viņas nespēja samierināties ar sevi un piedot; nelabums par nodarīto).Spoguļa motīvs netika īpaši uzsvērts ar vizuālo rīku palīdzību, izņemot pašas beigas.…
