Indivīds komunikācijas procesā piedalās gan verbāli, gan neverbāli. Verbālā informācija tiek izteikta ar vārdiem, tā ir informācija, kas tiek uztverta ar dzirdi. Neverbālā informācija ir vizuāla, kas tiek uztverta ar redzi. Neverbālās informācijas sniegšanas process var notikt arī ar taustes palīdzību, piemēram, paspiežot roku.
Neverbālā informācija tiek izpausta ar ķermeņa morfokonstitucionālām pazīmēm- dzimumu, vecumu, rasi un etnisko piederību. Indivīds neverbāli komunikācijā piedalās izmantojot- žestus, mīmiku, pozu jeb „ķermeņa valodu”, ar to palīdzību tiek papildināta verbālā informācija. Neverbālo informāciju psihologi, uzskata par patiesāku, jo tā ir neapzināta.
Savā referātā es tuvāk aplūkoju trīs neverbālās komunikācijas veidus jeb „ķermeņa valodu” (žestus, pozu, mīmiku), kam cilvēku saskarsmē ir ļoti liela nozīme. Efektīgi un situācijai atbilstoši izvēlēti žesti, mīmika vai poza var ļoti palīdzēt veidot tuvus un labus kontaktus ar otru cilvēku, bet neapzināti neatbilstoša neverbālā komunikācija var radīt gan nepareizu priekšstatu par neverbālās informācijas paudēju, gan „sabojāt” attiecības ar otru cilvēku.
Cik dažādi ir cilvēki, tik atšķirīgas ir arī „ķermeņa valodas” nianses, tomēr lielākā daļa no šiem neverbālās komunikācijas veidiem kaut kādā veidā atkārtojas, un daudziem cilvēkiem būtībā ir ļoti līdzīgi. Kā tiek klasificēti žestu, pozas un mīmikas veidi? Pēc kādiem kritērijiem tie tiek iedalīti, un kāds tam ir izskaidrojums? Tie ir jautājumu, uz kuriem es centos atrast atbildes, rakstot savu referātu.…
