Hičkoks filmā, galvenokārt, izmanto diaģētiskās skaņas: sākotnēji, lai skatītājs precīzāk uztvertu to, ko redz un dzird filmas galvenais varonis – ielas trokšņi, lietus negaiss, suņa riešana, komponista klavierspēle un realistiskie sadzīviskie trokšņi. Līdz vēlāk ar aizkadra skaņām režisors skatītājam kāpina spriedzi, kā piemēram, ainā kur dzirdami slepkavas soļi tuvojamies Džefa dzīvokļa durvīm. Skatītājs zina, ka kuru katru brīdi slepkava būs klāt un atvērsies durvis un, lai pastiprinātu efektu, arī šajā epizodē režisors izmanto Kuļešova efektu: tiek parādītas durvis zem kurām pa spraugu redzama kāpņutelpas gaisma un dzirdami tuvojošies soļi, tad parādīts izbijies Džefs, kas liek skatītājam kāpināt spriedzi. Kopumā Hičkoks visas filmas laikā varētu pat teikt, ka izcili “pielieto” visus nepieciešamos kino valodas elementus un viņš to dara tik meistarīgi, ka parastais skatītājs to pat nepamana.
Lai arī filma tapusi laikā, kad nebija pieejamas datorgrafikas specefektu elementu, Hičkoks tomēr ir radījis ko līdzīgu epizodē, kur slepkava Džefu izgrūž pa logu un viņš krīt no liela augstuma.
…
