Ģenētiski modificētu pārtiku radījusi zinātnes nozare, kuru sauc par gēnu inženieriju. Gēns ir noteikta daļa garajā DNS molekulā, kura atbild par organisma noteiktām īpašībām un funkcijām. Bet ar speciālas tehnoloģijas palīdzību var pārraut DNS dubultspirāli un izņemt gēnus, kas nosaka konkrēto vēlamo īpašību, un pēc tam tos ievietot atvērtā cita organisma DNS. Tā kā tiek savienoti gēni, kas dabā normāli nepieņem viens otru, lai tos pavairotu kā katalizatori tiek izmantoti enzīmi un mākslīgi konstruēti jauni – parazītiski, ģenētiski elementi, tā saucamie, vektori. Šie vektori spēj šūnas ģenētiski pārveidot. Gēnu inženierijā vektorus iegūst no dažādiem vīrusiem, tostarp arī vēzi un citas smagas slimības izraisošiem vīrusiem. Augu ģenētiskajām manipulācijām visbiežāk lietotais vektors ir veidots no audzējus izraisošas baktērijas Agrobacterium tumefaciens. Dzīvniekiem tiek lietoti vektori no vēzi un citas slimības izraisošiem retrovīrusiem. Zivīm ģenētiskajās manipulācijās lietotā vektora pamatā ir vīruss, kas zīdītājiem izraisa leikēmiju.
Ģenētikas mērķi un tās izraisītās sekas
Ģenētiski modificētos augus parasti izveido ar mērķi:
• palielināt ražību;
• radīt izturību pret kādu herbicīdu;
• radīt izturību pret kaitēkļiem;
• izveidot noteiktas īpašības, piemēram, ilgu uzglabāšanu.…
