Vērtējums:
Publicēts: 23.03.2020.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Zivju kūpināšanas raksturojums Latvijā', 1.
  • Referāts 'Zivju kūpināšanas raksturojums Latvijā', 2.
  • Referāts 'Zivju kūpināšanas raksturojums Latvijā', 3.
  • Referāts 'Zivju kūpināšanas raksturojums Latvijā', 4.
  • Referāts 'Zivju kūpināšanas raksturojums Latvijā', 5.
  • Referāts 'Zivju kūpināšanas raksturojums Latvijā', 6.
  • Referāts 'Zivju kūpināšanas raksturojums Latvijā', 7.
  • Referāts 'Zivju kūpināšanas raksturojums Latvijā', 8.
  • Referāts 'Zivju kūpināšanas raksturojums Latvijā', 9.
  • Referāts 'Zivju kūpināšanas raksturojums Latvijā', 10.
  • Referāts 'Zivju kūpināšanas raksturojums Latvijā', 11.
  • Referāts 'Zivju kūpināšanas raksturojums Latvijā', 12.
  • Referāts 'Zivju kūpināšanas raksturojums Latvijā', 13.
  • Referāts 'Zivju kūpināšanas raksturojums Latvijā', 14.
  • Referāts 'Zivju kūpināšanas raksturojums Latvijā', 15.
  • Referāts 'Zivju kūpināšanas raksturojums Latvijā', 16.
Darba fragmentsAizvērt

NOBEIGUMS
Kūpināšana ir produkta sagatavošanu dūmos, kas rodas, bezskābekļa vidē dedzinot koku skaidas. Kūpināt var praktiski visu veidu gaļu un zivis. Izšķir karsto un auksto kūpināšanu. Karsti kūpinot, paredz, iekuršana un dūmošana notiek pašā kūpinātavas tilpnē, savukārt aukstās kūpināšanas procesā dūmi un siltums nonāk kūpinātavā no iekura vietas caur tranšeju jeb dūmvadu. Vasarnīcās un pārgājienos pie dabas parasti izmanto karsto kūpināšanu, jo šāda veida process ir krietni ātrāks nekā aukstā kūpināšana, kas, atkarībā no produkta lieluma un sagatavošanas īpašībām, var ilgt pat vairākas diennaktis. Šai vajadzībai tiek izmantotas kūpinātavas (parasti metāliskas tilpnes), kuras var hermētiski noslēgt un savienot ar dūmvadu. Latvijā ir samērā grūti iegādāties jau gatavu kūpinātavu, kas būtu piemērota dārza apstākļiem. Tirgū pieejamas vai nu nelielas portatīvās kūpinātavas, vai arī krāsnis-kūpinātavas, kas vairāk domātas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, nevis privātai lietošanai.
Vispirms izrok bedri 70 cm diametrā un 40cm dziļumā. Tādā pašā dziļumā izrok tranšeju – dūmvadu, kura garums ir apmēram 2 metri, ar nelielu kritumu uz uguns iekura vietas pusi. Tranšeju nostiprina ar izliektu metālisku plāksni vai vertikāli sagrieztu pusmucu, kam pa virsu uzber zemi un piesedz ar termoizturīgu materiālu. Iekura vietu un mucas novietni izmūrē ar ķieģeļiem vai akmeņiem. Mucu uzliek uz akmeņiem un visas spraugas rūpīgi aizdara ar mālu. Mucas iekšienē perpendikulāri uzliek metāla stieņus, uz kuriem karināmi kūpināšanai paredzētie produkti. Var izmantot arī metāla sietu jeb restes – tad produkti nebūs jākar. Mucas virsma tiek nosegta ar džutas maisu audumu, ko var iegādāties auduma veikalos.
Karstai kūpināšanai Ierīce nedaudz jāpārveido: kurtuvi ierīko tieši mucas dibenā un nerok tranšeju – dūmvadu. Pārējie nosacījumi ir tādi paši kā aukstai kūpināšanai.
Gaļas kūpināšanai ieteicams izmantot sausu malku un lapkoku skaidas. Mitra malka ne tikai lēni deg, bet arī palielina dūmu mitrumu, kā rezultātā uz produktiem uzkrājas sodrēji. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants