Sākšu savu neparasto anotāciju par šo filmu ar nelielu ievadu, kurā lasītājam rastos priekšstats par izvēlētās tēmas aktualitāti un iztirzājuma turpmākās gaitas nepieciešamību (lai arī iespējams daži no kritiķiem labprātāk beigtu šāda veida anotāciju jau tūliņ pat ar vārdiem: “Tas ir zemisks un pornogrāfisks gabals, par kuru pat rakstīt ir amorāli!”). Ceru, ka neviens no šī darba lasītājiem nav tādā mērā aizspriedumains, lai noliegtu mūsdienīgo un visnotaļ moderno tendenci Latvijas un arī citās sabiedrībās visu teikt, rādīt un attēlot atklāti, dabiski un nemāksloti (iespējams dažreiz aizmirstot par ētisko un skaisto, kā arī par cilvēku dažādo vērtību orientāciju un pasaules uztveri). Tātad esam vienojušies, ka, neskatoties uz mūsu sapņiem par dzīvošanu Utopijas vai Menas salā, atrodamies mēs vēl joprojām valstī pie Baltijas jūras, kurā “Playboy” var nopirkt katrā kioskā, mīlēt (-ties) var pa telefonu, bet biļetes uz Čipendeiliem maksā tikpat cik operas vai teātra apmeklējums.
Viss jau būtu jauki, ja… …
