„Visi ļaudis pēc savas dabas tiecas pēc zināšanām” – tāda bija viena no Aristoteļa atziņām, kuru viņš pats ievēroja ļoti apzinīgi tieši aiz vēlmes izbēgt no nezināšanas un mīlestības pret zinātni. Aristoteļa devums mūsdienām, manuprāt, ir ievērojams. Piemērus šeit varētu saukt daudz. Galvenais, kas šodien ir saglabājies, protams, zināmā mērā laika gaitā zinātnei precizējoties un attīstoties, ir daudzi jēdzieni un izpratne par mācību (fizikas, bioloģijas) nozīmīgumu. Ļoti nozīmīgi ir arī tas, ka Aristotelis ir savus darbus sakārtojis sistemātiski, tādā veidā radot zinātņu sistēmu, kas uzskatāms par lielāko devumu cilvēcei. Viņš savā laikā ir izveidojis arī skolu (Likeju), kas mazliet līdzinājās mūsdienu universitātei. Izveidojās tādas mācības kā teleoloģija, ko likumsakarīgi Aristotelis pārvērta par teoloģiju, kas savukārt kļuva par vienu no kristietiskās teoloģijas izveides stūrakmeņiem. Nozīmīgi ir arī cēloņsakarību un mērķu nozīme arī mūsdienās.…
