Kinematogrāfs sākās ar dokumentālajiem kadriem, kas šodien ir vērtīgi kā vēstures liecinieki. Tos 1985.gadā uzņēma režisori brāļi Ogists un Luijs Limjēri. Šajos kadros fiksēts kā strādnieki nāk ārā pa fabrikas vārtiem, stacijā iebrauc vilciens, bērni ēd brokastis. Kinokamera fiksēja šos vienkāršos kadrus, un tolaik paši autori vēl neapzinājās, ka no viņu tehniskā izgudrojuma izaugs jauna māksla. Nav īsti zināms, kad Latvijā ir tapuši pirmie kino kadri, jo līdz Pirmajam pasaules karam ar to nodarbojās galvenokārt amatieri. Preses un kinoarhīvu materiāli ļauj secināt, ka 1910. gadā uzņemta skatu īsfilma par Rīgas ievērojamākajām vietām – pati īsfilma gan nav saglabājusies. Filmēta cara Nikolaja II ierašanās Rīgā, Pētera I pieminekļa atklāšana. To visu filmēja A. Stanke, pirmais latviešu profesionālais kinooperators, kas strādāja Latvijā un ilgāku laiku arī kā ārzemju speciālists Krievijā. Šo vēstures faktu apstiprina arī citi cienījami izdevumi, starp tiem 1983. gadā ASV izdotā „ Latvijas Enciklopēdija” un 1988. gada enciklopēdija „Rīga” rakstā „Kino”. Bet ir kāds fakts, kas pierāda, ka pirmie dokumentālie kadri Rīgā ir izrādīti jau 1901. gadā uz Rīgas 700 gadu jubilejas svētkiem. …
