18. gadsimta vidū Rīgā sāka darboties pirmās preču biržas. Tirdzniecībai aizvien paplašinoties, 1816. gadā nodibināja Rīgas biržas sabiedrību (Rīgas biržu). Rīgas biržas darījumus pārzināja un organizēja Rīgas biržas komiteja, kura arī aktīvi piedalījās tautsaimniecības attīstībā (darbojās lieltirdzniecībā, kuģniecībā, nodibināja banku) un iesaistījās infrastruktūras veidošanā un attīstīšanā (telegrāfs, dzelzceļš, ostas), dibināja mācību iestādes Rīgā un visā Latvijā. Rīgas biržas komiteja piedalījās arī biržas tirdzniecības kārtības noteikšanā, biržas nolikumu izstrādāšanā un darījumu laikrakstu izdošanā.
Vērtspapīru tirgus Latvijā nepastāvēja līdz pat 20. gadsimta 30. gadiem, jo valsts saimnieciskā politika neveicināja vērtspapīru tirgus rašanos. Tikai 1937. gadā darbu sāka Rīgas biržas fondu nodaļa. Tomēr posms līdz otrajam pasaules karam bija pārāk īss, lai izveidotos stabils vērtspapīru tirgus. 1940. gadā pēc padomju okupācijas birža izbeidza darbību.
Rīgas Fondu biržas vēsture
Pēc neatkarības atjaunošanas Rīgas Fondu biržu no jauna nodibināja 1993. gada decembrī, un tūlīt pat aizsākās darbs pie piemērotākā biržas modeļa izvēles. Ciešā sadarbībā ar Parīzes biržu un Francijas Centrālo depozitāriju tika izstrādāts G-30 prasībām atbilstošs tirdzniecības modelis un cenu noteikšanas mehānisms - līdzīga sistēma jau veiksmīgi darbojās Polijā, Čehijā un Lietuvā.…
