Marksisms radās Vācijā 19.gadsimta 40. gados, kad vēstures arēnā kā patstāvīgs politisks spēks bija uznākusi jauna šķira – proletariāts un saasinājās šķiru cīņa. Apzinātai un mērķtiecīgai cīņai tam bija nepieciešama zinātniska teorija, kas pasauli ne tikai izskaidrotu, bet arī norādītu ceļu tās praktiskai pārveidošanai.
Marksisma pamatlicēji – Kārlis Markss un Fridrihs Engelss – apguva, kritiski izvērtēja un radoši attīstīja visu iepriekšējo zinātnes un sabiedrības domas mantojumu, šķiru cīņas un darbaļaužu masu revolucionārās kustības praksi.
Marksisma rašanos sagatavoja cilvēces domas attīstība un sociāli vēsturiskie apstākļi. Galvenie vēsturiskie priekšnoteikumi:
1) Kapitālistiskā ražošanas veida pārvēršanās par valdošo ražošanas veidu (pirmās buržuāziskās revolūcijas notika 16.-17.gs. mijā Nīderlandē, 17.gs. vidū – Anglijā, 18.gs. 2. pusē – ASV, Francijā un arī citās tā laika attīstītākajās zemēs). Var teikt, ka 19.gs. 1. trešdaļā visās nacionālās valstīs bija uzvarējušas pamatos kapitālistiskās attiecības;...
…
