Kopš sirmas senatnes gaidāmo laiku cilvēki ir paredzējuši pēc norisēm dabā – gan pēc tā, kādā krāsā ir debesis un kā pūš vējš, gan pēc putnu un dzīvnieku uzvedības.
Paaudzēs uzkrātā un ļaužu atmiņā glabātā pieredze ļāva prognozēt laika apstākļus arī ilgākam posmam, taču tās ne vienmēr ir bijušas precīzas.
Visas norises dabā ir savstarpēji saistītas, un tās ietekmē laika apstākļus.
Uz sauszemes laika apstākļus nosaka:
gaisa temperatūra;
gaisa spiediens;
gaisa mitrums;
vēja virziens;
vēja stiprums;
atrašanās vieta uz zemeslodes – tuvu vai tālu no okeāniem un jūrām, augstu vai zemu virs jūras līmeņa.
Ilgtermiņā laika apstākļus ietekmē:
Saules siltumstarojums;
okeānu straumes;
patstāvīgie vēji;
citi globāli procesi.
Gaisa spiediens
Gaisa spiediens virs kāda zemes punkta ir mainīgs un tas tieši ir saistīts ar laika apstākļiem.
Ja atmosfēras spiediens ir zems, tad bieži līst, bet, ja augsts – spīd saule.
Lai labāk izprastu spiediena apgabalu kustības virzienus, vajadzēja sastādīt laika apstākļu kartes. Pirmie meteoroloģisko novērojumu tīklu mēģināja izveidot angļi 1723. gadā.…
