Atēnās V gs. p. m. ē. un antīkajā pasaulē vispār nebija teātra mūsdienu izpratnē, kas sniegtu regulāras izrādes un repertuāru paziņotu vairākas nedēļas vai mēnešus un priekšu. Nebija arī pastāvīgu aktieru trupu – profesionāli aktieri parādījās daudz vēlāk, tomēr Grieķiju varam uzskatīt par teātra dzimteni. Grieķu teātra pirmsākumi meklējami jau sirmā senatnē. Godinot vīnkopības dievu Dionīsu, ļaudis, rotājušies ar lapu un ziedu vijām, vainagiem, gāja no ciema uz ciemu jautrā barā, dziedādami dziesmas, kurās slavināja Dionīsu un viņa darbus. Vēlāk radās paraža kādam no gājiena dalībniekiem attēlot Dionīsu, bet viņa biedriem – Dionīsa pavadoņus, faunus un satīrus – mežu, lauku un ganāmpulku dievības. Šīs dievības senie grieķi iedomājās kā puscilvēkus, pusāžus, tādēļ arī svētku gājienu dalībnieki ietērpās kazu ādās un uzlika maskas. Svētku dalībnieki sagatavoja katram uzvedumam kostīmus, maskas un ļoti vienkāršas dekorācijas. Teātra uzvedumus rīkoja valsts: arhonts (viena no deviņām galvenajām amatpersonām) un komisija savlaicīgi iepazinās ar iesniegtajiem darbiem, atlasīja labākos (trīs traģiskus un trīs vai piecus komediogrāfus).…
