Filmai progresējot, varonim izdodas pārliecināt Mariju un viņa sāk atcerēties notikušo. Pāris dodas uz ārzemēm, kur atkal ļaujas seksuālajam kārdinājumam (notiek atsaukšanās uz Edipa kompleksu, taču šoreiz apzināti) un vēlāk ir spiesti bēgt. Viņi cieš avārijā un nonāk autoritāšu uzmanībā. Viljamam tiek dzēsta atmiņa par Mariju, taču meitene, visu atcerēdamās, tiek izraidīta uz “ārieni”. Arī šeit ir novērojama saistība ar mītu par Edipu… Sofokla traģēdijā, Edips, uzzinādams patiesību, izdur sev acis, kas filmā tiek reprezentēta kā atmiņas dzēšana, savukārt, Edipa māte sevi pakar – kas attiecīgi veido paralēles ar Marijas izdzīšanu no pilsētas, viņai (pārnestā nozīmē) tiek atņemta viņas dzīve. Tomēr, lai vai kā, filmā šīs darbības tiek veiktas piespiedu kārtā.
…
