Pītera Grīneveja filmas izceļas ar daudz un dažādām spilgtām iezīmēm, un teatrālums ir viena no dominējošajām. Savās filmās viņš konstruē pasauli, kas nepretendē uz realitātes atspoguļošanu, bet gan hiperbolizē daudzus no tās sastādošajiem elementiem, tēliem, uzvedības modeļiem un raksturiem, tādējādi radot vidi, kas vairāk līdzinās teātra skatuvei un uz tās notiekošajam nekā tradicionālai kinofilmai. Par tradicionālu Grīneveju nenosaukt, jo viņa filmām raksturīga šokējoši atklāta, brutāla un teatrāli pārspīlēta pasaule, kas skatītāju pakļauj savā varā un atstāj rūgtenu pēcgaršu.
Filma „Zīmētāja kontrakts” man atgādināja īstu teātra izrādi, lielā mērā pateicoties ekstravagantajiem kostīmiem, kas iederētos gan augstās modes skatē, gan uz operas skatuves, un ārkārtīgi izsmalcinātajai uzvedībai un runasveidam. It īpaši majestātisku un teatrālu iespaidu rada ievērojamā izmēra parūkas, kas rotā vīriešu kārtas varoņu galvas, taču šī filma nav vienkārša kostīmu drāma, kas atspoguļo dzīvi dažus gadsimtus senā pagātnē. …
