2000. gadā 84,8% no pasaulē saražotā piena bija govs piens, 11,3% bifeļu, 2,2% kazu, 1,5% aitu un 0,2% citu dzīvnieku piens. Bifeļu pienu visvairāk iegūst Indijā, Pakistānā, vēl arī Ķīnā, Ēģiptē un nedaudz Itālijā. Šī piena daudzums pēdējos gados pieaug, bet kazu un aitu – praktiski nemainās. Pēdējais skaidrojums ar to, ka šos dzīvniekus pārsvarā tur nelielās saimniecībās. Kaza piena ieguvei lielākos vai mazākos apjomos izmanto gandrīz visā pasaulē, bet aitas – dažos Francijas, Vācijas apgabalos, Rumānijā, Bulgārijā, Ungārijā un dažās Tuvo Austrumu valstīs.
Piens satur visas cilvēkam nepieciešamās uzturvielas viegli izmantojamā formā, labi, gandrīz ideāli sabalansētās attiecībās. Tādēļ tas ieņem īpašu vietu bērnu, grūtnieču kā arī vecu, slimu cilvēku uzturā un ir piemērots, ieteicams ikdienā gandrīz visiem cilvēkiem.
Piens ne tikai apgādā organismu ar vajadzīgajām uzturvielām, bet arī palīdz labāk izmantot, ar mazāku enerģijas patēriņu, sagremot citus pārtikas produktus. Tas sevišķi svarīgi ir vecākiem cilvēkiem.
No seniem laikiem zināms tautas dziedniecības paņēmiens: ar pienu palīdzēt dažādos saindēšanās gadījumos. …
Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcija produkts. Sekrēcija (lat. secretio – atdalīšana, atdalīšanās) – process, kurā dziedzeri veido un izdala sekrētu. Piena sekrēcija ir piena veidošanās piena dziedzeru šūnās. Piens ir neaizstājams cilvēka uztura elements. Jau dažas minūtes pēc tam, kad mazulis ieradies pasaulē, viņš saņem mātes pienu vai tā aizstājēju. Tādēļ droši var apgalvot, ka pienam piemīt unikāla un simboliska vērtība, jo tas nodrošina cilvēka eksistenci. Piens baro un nodrošina imunoloģisko aizsardzību visiem zīdītāju mazuļiem.. Daba pienu paredzējusi zīdītāju, pēcnācēju apgādāšanai ar visu nepieciešamo to dzīvības uzturēšanai, attīstībai un imunitātes stiprināšanai kāda laika posmu pēc piedzimšanas. Bez tam tas satur būtiski nepieciešamas vielas un vitamīnus, kas nepieciešami cilvēkam visa mūža garumā . Dažādu zīdītāj dzīvnieku piena ķīmiskais sastāvs ir ļoti atšķirīgs.
