13. gadsimtā sākās neredzēti plaša mēroga tirdznieciskā ekspansija. Tā izpaudās: vietējā, reģionālā, nacionālā, internacionālā mērogā un pat starpkontinentālā mērogā. Šo ekspansiju nodēvēja par “komerciālo revolūciju”.
Komerciālās pārmaiņas 13. gs Eiropā radās dēļ populācijas pieauguma (daļa no laukos dzīvojošajiem, pārcēlās uz dzīvi pilsētās), kuru savukārt sekmēja agrārā revolūcija. Šajā laikā pieauga monetārās naudas nozīme.
Šīs pārmaiņas vispirms piemeklēja Itālijas ziemeļu un centrālo pilsētu tirgotājus. Ziemeļu Itālijā, vadību uzņēmās tirgotāji no Dženojas, Venēcijas un Milānas, tiem sekoja tirgotāji no Astijas, Pijačencas un Baloņas. Toskānijā un Umbrijā tirgojās ne tikai Florences tirgotāji, bet arī Lukas, Sjenas, Pisas un Perudžijas tirgotāji.
13. gadsimtā savu izveidošanos piedzīvoja arī bankas, tās veidojās kā akciju sabiedrības un jūrasbraucienu apdrošināšanas kompānijas, tās balstījās uz savstarpējām vienošanām. Tajā pašā laikā komerciālā tehnika, kas izveidojās ziemeļu un centrālajā Itālijā, sāka izplatīties pāri Alpiem uz dienvidu Vāciju. …
