-
Tradicionālie maizes ēdieni
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ieskats maizes vēsturē | 3 | |
| Maizes ceļš Latvijā | 3 | |
| Maizes ēšanas tradīcijas | 4 | |
| Maize tautas ārstniecībā | 5 | |
| Kāpēc maizi sauc par maizi? | 5 | |
| Derīgi padomi maizes cepējai | 5 | |
| Cēloņi kāpēc maize nav izdevusies | 6 | |
| Ēdienu receptes no dažādiem graudiem | 7 | |
| Rudzu maize | 7 | |
| Tītenis | 7 | |
| Maizes kvass | 8 | |
| Rudzu miltu uzpūtenis | 8 | |
| Maizes zupa | 8 | |
| Kārtainie rupjmaizes salāti | 9 | |
| Biezpiena un maizes kārtojums | 9 | |
| Izmantotie literatūras avoti | 10 |
Maizes ceļš Latvijā
Latvieši ir zemkopju tauta. Maize ir gan zemkopja pūļu atalgojums un galvenais iztikas avots, gan arī daudz kas svētāks – maize ir mājas un ģimenes svētība. Maizes cepšanas māka līdz mums nonākusi kā dzīvības dzīvības uzturēšanas stafete.
Izsenis latvieši godā turējuši gan zemes arāju, gan sējēju un malēju – visu, kas saistīts ar maizi.
Latvijā rudzi un mieži ir vissenākā labība, jo piemērota skarbajai ziemeļu dabai. Kvieši Latvijā izplatījās vēlāk, taču dažādu novadu zemes nekad nav devušas un arī šodien nedod vienādi bagātas ražas – zemgaliešu galds vienmēr bijis bagātāks nekā zvejnieku būdiņās jūras krastā klātais.
Pirmā maizes forma bija plakani, neraudzētas mīklas plāceņi, kurus latviešu senči ir ēduši gadsimtiem ilgi. 12. gadsimtā parastā plāceņa vietā latvieši sākuši cept raudzētu maizi. Rīgas pievārtē šajā laikā darbojās sešas dzirnavas. Pie Māras dīķa atrodas Māras dzirnavas, kuras sākotnēji piederējušas Doma baznīcai un kurās malti milti arī dievmaizīšu pagatavošanai. Dzirnavas nojauktas apmēram 20.gs. 30. gados.
Lai nodrošinātu pilsētu iedzīvotājus ar maizi, 14.-15. gs. Rīgā radās sākumā nelielas, vēlāk lielākas un visu diennakti strādājošas maiznīcas – ceptuves. Tajās galvenokārt strādāja vīrieši – maizes cepēji, vēlāk notika specializācija – parādījās konditori un smalkmaizīšu cepēji.
Pirmie Rīgas maiznieki, bija vācieši. Tikai 1487. gadā apstiprināja jaunus noteikumus, kas ļāva amatu apgūt arī latviešiem.
17.gs. beigās no maizniekiem nošķīrās baltmaizes cepēji un konditori, izveidojot savu biedrību, kuras statūti apstiprināti 1685. gadā. Pēc vairāk nekā 150 gadiem abi šie amati atkal apvienojās.
…
Maizes pirmsākumi meklējami apmēram 15 tūkstošus gadus atpakaļ, kad pirmatnējie cilvēki starp akmeņiem saberza graudus, sajauca tos ar ūdeni un ieguva putru. Kad cilvēki iemācījās iegūt uguni, šķidro graudu putru jau varēja uzcept, bet vēlāk no biezākas putras pagatavot arī pirmos plācenīšus. Pagāja vairāki gadu tūkstoši un tikai tad cilvēki iemācījās pagatavot maizi no raudzētas mīklas. Tas bija apmēram pirms 5. - 6.tūkstošiem gadu, kad senie ēģiptieši sāka cept raudzētu maizi. Viņi bija pirmie, kas iemācījās ieskābēt un uzraudzēt mīklu, no kuras ceptā maize bija ievērojami garšīgāka, poraināka un ilgāk saglabājās svaiga. Vēlāk ēģiptieši ievēroja, ka no maizes mīcīšnas ilguma ir atkarīga maizes garša. Kāds tālaika dzejnieks savās vārsmās rakstījis :”Mana tauta ir vienīgā, kura maizi mīca ar kājām, bet mālus – ar rokām.” Maize salīdzināta ar sauli un pašu dzīvību. Ne velti daudzas senās tautas maizi, tāpāt kā sauli, apzimēja ar vienādu simbolu – apli, kura vidū ir punkts. Maizes cepēja profesija tika turēta augstā godā, to apliecina arī uz kādas faraona kapeņu sienas attēlota detalizēta maizes gatavošana. Par maiznieku nevarēja kļūt jebkurš pretendents, vispirms viņam vajadzēja doties garos ceļojumos, no kuriem bija jāatved jaunas receptes. Tad māceklim bez atlīdzības pie meistara bija jānostrādā vesels gads, līdz viņš varēja sākt strādāt patstavīgi. Visu maiznieka amatu noslēpumu apgūšna ilga septiņus gadus. Maizes cepšanas māksla no Ēģiptes aizceļoja uz Grieķiju un Romu. Daudzus tūkstošus gadu maizes ražošanas tehnoloģija un tehnika praktiski palika bez izmaiņām. Smagais cepēju darbs Senajā Romā gandrīz neatšķīrās no nogurdinošā maiznieku darba cariskajā Krievijā XX gadsimtā. Ilgus gadus maizes ražošana bija ļoti neattīstīta rūpniecības nozare. Pasaulē līdz 16.gs. maizes cepšanai galvenokārt izmantoja miežus, savukārt mūsdienās, visplašāk izmanto kviešus. Gadsimtiem ilgi graudaugi ir cilvēku svarīgākie pārtikas produkti. Eiropā un Ziemeļamerikā visplašāk izmanto kviešus, Ziemeļu un Austrumeiropā arī rudzus, bet Dienvid- un Vidusamerikā galvenokārt - kukurūzu, Āfrikā – prosu un Āzijā rīsus Maizes ceļš Latvijā Latvieši ir zemkopju tauta. Maize ir gan zemkopja pūļu atalgojums un galvenais iztikas avots, gan arī daudz kas svētāks – maize ir mājas un ģimenes svētība. Maizes cepšanas māka līdz mums nonākusi kā dzīvības dzīvības uzturēšanas stafete. Izsenis latvieši godā turējuši gan zemes arāju, gan sējēju un malēju – visu, kas saistīts ar maizi.
