Priekšstats par senās Grieķijas un Romas piederību vienai kultūras – antīkās kultūras – pasaulei Eiropā kļuva populārs XV gadsimtā. Tolaik itāļu humānistu terminoloģijā grieķu un romiešu kultūra saplūda vienā veselumā.
Antīko kultūru uzskata par eiropeiskās civilizācijas pamatu. Savukārt pati antīkā kultūra radās un veidojās, balstoties uz seno Tuvo Austrumu civilizāciju. [2.;168.]
Grieķiju varam uzskatīt par mūsdienu teātra dzimteni. Grieķu teātra pirmsākumi meklējami jau sirmā senatnē. Godinot vīnkopības dievu Dionīsu, ļaudis gāja no ciema uz ciemu jautrā barā, dziedādami dziesmas, kurās slavināja Dionīsu un viņa darbus. Vēlāk radās paraža kādam no gājiena dalībniekiem attēlot Dionīsu, bet viņa biedriem – Dionīsa pavadoņus, faunus un satīrus – mežu, lauku un ganāmpulku dievības. Šīs dievības senie grieķi iedomājās kā puscilvēkus, pasāžus, tādēļ arī svētku gājienu dalībnieki ietērpās kazu ādās un uzlika maskas. [1.;80.]…
