Fimā tika izmantoti arī rakursi, kas ir attālināti un nedaudz no apakšas, piemēram, kad iluzionists kā jau priekšnieks bija jāatēlo bargāks, lielāks un iespaidīgāks, lai nerastos šaubas par viņa autoritāti attiecībā pret pārējiem. Gluži pretēji, profesors krāsojoties kā klauns tika, filmēts vairāk no augšas, tā atainojot, cik nožēlojams un pats sev nepatīkams viņš ir palicis. Šis rakurss, ja vien nav izmantots kā kāda varoņa skata leņķis, kā tas bija iepriekš, vienmēr piedod attēlotajam varonim tādu kā pazemības formu, ka pat skatītājs jūtas augstāks par filmas galveno varoni.
Tā kā šī filma ir viena no pirmajām Vācijā uzņemtajām filmām, kurai ir skaņa, filmas garumā var manīt, ka tai tiek pievērsta īpaši liela uzmanība. Piemērs tam var būt galvenās aktrises biežā dziedāšana, kur viņas zemais alts rada īpašu noskaņu un cik zināms padarīja aktrisi Marlēnu Dītrihu pasaulslavenu un Holivudā ļoti pieprasītu.
…
