Kā jau minēju iepriekš, man šķiet, ka mūsdienu latviešu kino nav tik labs kā vecās filmas. Protams, ir jau arī izņēmumi – jaunākās latviešu kinofilmas „Rīgas sargi” un „Rūdolfa mantojums”, kuras pēc gadiem arī varētu piederēt pie latviešu labākajām kinofilmām. Mūsdienu latviešu kino man ne pārāk patīk, piemēram daudzie latviešu seriāli. Tie man šķiet tādi paši kā amerikāņu vai meksikāņu seriāli, tikai ar latviešu aktieriem, tā it kā latvieši būtu „špikojuši” scenārijus. Protams, temtika jau vienmēr būs līdzīga, bet tomēr... Taču es ceru, ka mūsu talantīgie režisori izveidos kādu patiešām skatāmu seriālu.
Skatoties ārzemju kino, domāju, ka latviešiem vēl ir kur augt un augt, un es ticu, ka arī latviešiem būs ļoti labas filmas. Galu galā Latvija vēl ir ļoti jauna valsts – mūsdienu pasaulē neatkarīga tikai divdesmit gadus, tāpēc arī, iespējams, kino vēl nav tik attīstīts kā citās valstīs. Jau tagad ir kinofilmas un multfilmas, kuras ir nominētas dažādām balvām un arī saņēmušas tās. Kā arī priecē tas, ka Latvijā notiek dažādi kino festivāli un top jauni režisori.
Esmu latviešu veco kinofilmu cienītāja, tāpēc arī izvēlējos šo kursu. Vēlējos uzzināt ko vairāk par režisoriem un kā filmas tapušas. Un girbēju redzēt arī vēl tādas spēlfilmas, kuras televīzijā tik bieži nerāda un nav tik populāras kā citas, piemēram, „Škēps un roze” un „Ilze”, kā arī dokumentālās filmas, par kurām vispār dzirdēju pirmo reizi. Man liels prieks, ka izvēlējos šo kursu, jo uzzināju visu, ko vēlējos.
…
