Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 13.01.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 12 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Globalizācija un nacionālās virtuves', 1.
  • Referāts 'Globalizācija un nacionālās virtuves', 2.
  • Referāts 'Globalizācija un nacionālās virtuves', 3.
  • Referāts 'Globalizācija un nacionālās virtuves', 4.
  • Referāts 'Globalizācija un nacionālās virtuves', 5.
  • Referāts 'Globalizācija un nacionālās virtuves', 6.
  • Referāts 'Globalizācija un nacionālās virtuves', 7.
  • Referāts 'Globalizācija un nacionālās virtuves', 8.
  • Referāts 'Globalizācija un nacionālās virtuves', 9.
  • Referāts 'Globalizācija un nacionālās virtuves', 10.
  • Referāts 'Globalizācija un nacionālās virtuves', 11.
  • Referāts 'Globalizācija un nacionālās virtuves', 12.
  • Referāts 'Globalizācija un nacionālās virtuves', 13.
  • Referāts 'Globalizācija un nacionālās virtuves', 14.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Globalizācijas jēdziena vispārīgs skaidrojums    4
1.1.  Globalizācijas jēdziena veidošanās vēsture    4
1.2.  Globalizācijas sekas    6
2.  Globalizācijas ietekme uz kulināriju    9
2.1.  Globalizācijas ietekme kultūras sektorā    9
2.2.  Globālās un nacionālās virtuves    10
  Secinājumi    13
  Avotu un literatūras saraksts    14
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
1. Globalizācijas procesi rada daudz izaicinājumu nacionālajām valdībām, un mūsdienās faktiski jebkuram nacionālo valdību lēmumam ir jāņem vērā globalizācijas radītie specifiskie apstākļi uz konkrēto jomu.
2. Globalizācija izvirza priekšplānā kapitālu un peļņu, visas iespējamās robeţas – ģeogrāfiskās, kulturālās, etniskās – traucē peļņas gūšanai, un nav mūsdienu ekonomikas akceptējamas.
3. Globalizāciju nevar vērtēt viennozīmīgi – daţādos sektoros efekts ir gan pozitīvs, gan negatīvs.
4. Mūsdienu pasaules valstis ir kļuvušas „multikulturālas” un mūsu kulturālā gaume kļūst „kosmopolītiska”– nacionālās kultūras tiek atvērtas un padarītas daudzveidīgākas un iecietīgākas pret citām valstīm, tautām un kultūrām.
5. Kultūras iespējas, kas piedāvā īpaši lokālus elementus, vairs nav pilnībā vai lielākoties „tradicionālas” attiecībā pret vietu. Pēc globalizācijas noteikumiem, vietējais (vai tas, ko mēs par tādu uzskatām) vairs nav kā galvenais nosakošais faktors īpašās vietās kultūras faktors.
6. Aizsākot ēdienu un pārtikas produktu hibridizāciju, to nav iespējams apturēt – „tradicionālais” un „nacionālais” neizbēgami pārveidojas un saglabājas kultūrā kā jaunais nacionālais.
7. Daţādas ēdienu sastāvdaļas, cilvēki, ēšanas paradumi un attieksmes ir satikušās un apvienojušās vienkopus jaunā formā un veidolā.
8. Globalizācija ēdienu un pārtikas industriju ir izmainījusi tik tālu, ka šobrīd jebkuras itāļu, franču, spāņu, grieķu, ķīniešu un meksikāņu nacionālo ēdienu sastāvdaļas ir nopērkamas jebkurā lielveikalā.

Atlants