Mūsdienās sēņu lietošanai uzturā tiek pievērsta arvien lielāka vērtība. Agrāk bija izteikti uzskati, ka sēņu barības vērtība nav visai liela, taču pēdējā laikā sēnes tiek ierindotas svarīgāko uzturlīdzekļu skaitā. Ēdamo sēņu vērtību nosaka ķīmiskais sastāvs: olbaltumvielas, ogļhidrāti, tauki, organiskās skābes, vitamīni un fermenti, kas ilgi saglabā savu aktivitāti pat žāvētās sēnes. Diemžēl sēņu olbaltumvielas mūsu organisms pietiekami neizmanto sliktas sagremojamības dēļ, tāpēc sēnes ieteicams labi sasmalcināt un sakošļāt.
Cepurīšu sēnēs konstatēti A, B1, B2, C, D un PP vitamīni un dažādas organiskas skābes: sviestskābe, pienskābe, ābolskābe, dzintarskābe u.c. Sevišķi augsts PP vitamīna saturs ir bērzlapēs, baravikās un pacelmenēs. PP vitamīns piedalās audu vielmaiņā. C vitamīna visvairāk ir baravikās un citās bekās un parastajās celmenēs. Sēnēs ir daudz kālija un fosfora, tās satur dzelzi, diezgan daudz cinka, joda un vara, kam ir liela loma vielmaiņas norisēs. …
