Džima Džārmuša filmās ir izteikti redzama Amerikas tēla dekonstrukcija. To nevar nepamanīt, jo tā ir gandrīz vai uzkrītoša. Džārmušs pasmejas par tipiskajiem Amerikas simboliem, turklāt dara to gaumīgā veidā.
Filmā „Noslēpumu vilciens” tiek pasmiets par amerikāņu apsēstību ar kādu cilvēku, kurš tai brīdī ir populārs. Šajā gadījumā tas ir Elviss Preslijs. Viņa mūzika skan pa radio, viņa portreti ir visur, pat viesnīcā, kur, pēc loģikas, pie sienas vajadzētu būt kāda negroīda portretam, viņam pat ir statuja, ko cilvēki apbrīno, par spīti tam, ka tā ir smieklīga. Preslija tēlu izmanto pat blēži, mēģinot izkrāpt naudu. Vārdu sakot, par vienu cilvēku tiek atgādināts visur. Īpaši smieklīgi tas šķiet tad, kad apsēsti ir ne tikai amerikāņi. „Noslēpumu vilcienā” ar šo zvaigzni ir apsēsta kāda Japāņu meitene. Viņas izpildījumā apsēstība izskatās smieklīgi, taču tai pat laikā jebkurš var pamanīt, ka tāpat rīkojas arī paši amerikāņi, tikai to neviens tā nepamana, jo tas liekas loģiski, ka visi sajūsminās par mūzikas zvaigzni. …
