Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 08.06.2020.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Hellēnisma filosofija', 1.
  • Konspekts 'Hellēnisma filosofija', 2.
  • Konspekts 'Hellēnisma filosofija', 3.
  • Konspekts 'Hellēnisma filosofija', 4.
  • Konspekts 'Hellēnisma filosofija', 5.
Darba fragmentsAizvērt

9. Izskaidro kā tu saproti Epikūra frāzi: “Nāvei nav nekāda sakara ar mums…”
Šo frāzi saprotu tā, ka cilvēka dzīve ir saistība ir visāda veida jušanu, piemēram, emocijām, sāpēm, prieku, brīvības izjūtu. No tām arī tiek veidota mūsu dzīve un mūsu dzīves pieredze. Iestājoties nāvei šī īpašība just tiek pārtraukta, tādējādi nekādi cilvēku raksturojoši procesi vairs nenorisinās, un tāpēc mums un nāvei patiesībā nav nekāda sakara. Nāve var ar mums notikt, tomēr nav ar mums saistīta. Mēs varam konstatēt kāda cita nāvi, bet mēs izpratnes ziņā nevaram būt ar to saistīti, jo nāve ir izpratnes un spējas izprast zudums. Mēs novērojam tikai automātisku bezizpratnes procesu, kurā kāds cits nomirst, un tas, izņemot žēlumu vai dusmas, nekādi nav mūs aizskāris, radot kāda veida izpratni. Mēs esam vistiešākā mērā saistīti ar dzīvi (dzīvību), to sakars var būt tikai tad, kad tu esi nevis tad kad tu neesi.
10.Ko Epikūrs saprata ar jēdzienu “ataraksija”?
Ar jēdzienu “ataraksija” Epikūrs saprata stāvokli, kurā cilvēka dvēsele ir mierā, jo to nenomoca nepatiesu viedokļu radīts nemiers. Ataraksijā cilvēka dvēseli pārņem pilnīgs miers un nesatricinātība. Tas ir pavisam iespējams un sasniedzams stāvoklis, jo ar loģisku spriedumu palīdzību cilvēks var saprast, ka tie sliktie un ierobežojošie viedokļi un domas ir nepamatoti, nevajadzīgi un vienkārši atmetami, atstājot dvēseli šajā mierpilnajā un patīkamajā stāvoklī jeb garīgajā baudā, turklāt Epikūram tieši šī bauda likās vislabākā.

Autora komentārsAtvērt
Atlants